Kamēr mazuli baro tikai ar krūti, mammas piens ir ne tikai viņa ēdiens, bet arī dzēriens. Zīdīšanas sākumā pienā ir vairāk ūdens, un tas nodrošina nepieciešamo šķidruma daudzumu. Ēšanas beigās bērns saņem pienu ar augstāku tauku saturu, kas nodrošina sāta sajūtu. Tādēļ pat karstā laikā veselam bērnam papildu šķidrums parasti nav nepieciešams, viņam pietiek ar mammas pienu. Arī tad, ja mazuli baro ar mākslīgo piena maisījumu un maisījums tiek pareizi sagatavots saskaņā ar ražotāja norādījumiem, šķidruma vajadzētu pietikt. Ja zīdainis vēlas, viņam var dot padzerties mazliet tīra vārīta ūdens.

Uzsākot piebarošanu, bērnu pakāpeniski vajadzētu pieradināt arī pie ūdens dzeršanas. Padzerties ieteicams pēc ēšanas. Līdz 6 mēnešu vecumam bērnam ieteicams dot nesen vārītu, atdzesētu ūdeni; vecākiem bērniem ūdeni vārīt nav obligāti. Pirms dot bērnam ūdeni no krāna vai akas, ieteicams pārbaudīt ūdens sastāvu un kvalitāti.

Uzziniet vairāk: Vai sula un tēja ir piemērotas zīdaiņa slāpju remdēšanai?

Gaļa ir lielisks olbaltumvielu un dzelzs avots, tādēļ tā ir ļoti svarīga zīdainim 4 – 6 mēnešu vecumā. Pat ja mātes piena daudzums ir pietiekams un bērna svars aug labi, bērna uzturā no 6 mēnešu vecuma jāiekļauj gaļa. Pirmā zīdainim piemērotā gaļa varētu būt truša vai teļa gaļa, jo tas ir lielisks dzelzs avots. Piemērota būs arī liesa cūkgaļa, liellopu, tītara un jēra gaļa. Ja bērnam nav alerģijas pret vistas gaļu un zivīm, arī šie produkti ir ideāli ēdienkartes dažādošanai. Lielisks dzelzs avots ir aknas, kuras var iekļaut bērna uzturā no 9 mēnešu vecuma. Zīdainim 1 – 2 reizes mēnesī drīkst dot 1 – 2 ēdamkarotes aknu kopā ar dārzeņu biezeni. Lai novērstu dzelzs deficīta izraisītu anēmiju, pietiek ar nelielu daudzumu gaļas dienā – bērna plaukstas izmēra gaļas gabaliņu (apmēram 50 g). Zīdainim nedrīkst dot desas vai cita veida pusfabrikātus.

Zivs ir nepieciešams produkts, lielisks olbaltumvielu, neaizstājamo taukskābju un minerālvielu avots. Zivi var iekļaut uzturā, kad zīdainis jau ēd gaļu – apmēram no 7 – 8 mēnešu vecuma. To var dot 1 – 2 reizes nedēļā, pietiekams daudzums būs bērna plaukstas izmēra gabaliņš. Var sākt ar liesu saldūdens zivi, pēc tam iekļaut bērna uzturā arī citas zivju sugas. Ja mazulim ir alerģija pret zivīm, šo produktu drīkst ieviest ēdienkartē tikai ārsta uzraudzībā.

Zivs un gaļas gatavošana:

• gaļu un zivi var tvaicēt, vārīt, sautēt;
• gaļai un zivīm jābūt termiski labi apstrādātām (bez rozā svītrām) un ar bērna vecumam piemērotu tekstūru;
• zivis ļoti rūpīgi jāatbrīvo no asakām;

Zīdaiņu uzturā ieteicams izvairīties no cukura un sāls – bez šīm piedevām bērns labāk jūt produkta īsto garšu. Jo mazāk sāls un cukura bērns uzņems uzturā, jo veselīgāks būs nākotnē. Noteikti jāizvairās no saldinātiem dzērieniem.

Medu nevajadzētu piedāvāt līdz 12 mēnešu vecumam zīdaiņu botulisma (Clostridium botulinum) dēļ. Indīgā arsēna dēļ zīdaiņiem nav piemērots rīsu dzēriens, un nav ieteicams pārāk bieži lietot arī rīsu graudus.

Zīdainim nav piemērotas dažādas diētas un liesie pārtikas produkti. Līdz 2 gadu vecumam taukvielu daudzums bērniem netiek ierobežots, jo no taukvielām viņi saņem pamatenerģiju. Līdz 2 gadu vecumam bērniem nav ieteicams dot sālītus, ceptus, grilētus vai kūpinātus produktus, svaigu un augstā temperatūrā neapstrādātu gaļu, zivi, putnu gaļu, olas un aknas, diētiskos produktus bez taukiem vai ar samazinātu tauku saturu, produktus ar mākslīgām piedevām, konfektes un saldumus, tēju, kafiju, atsvaidzinošos dzērienus, sulas dzērienus, enerģētiskos dzērienus un gāzētos dzērienus.

Olbaltums bērnam ir ļoti noderīgs, bet var izraisīt alerģiju. Olas dzeltenums satur veselīgās taukskābes, kas ir būtiskas smadzeņu attīstībai un redzei. Saskaņā ar jaunākajiem ieteikumiem, zīdainim labi izvārītu olu var dot nogaršot 5. – 6. dzīves mēnesī. Zīdaiņiem, kuru uzturā ola parādās ap šo laiku, retāk tiek novērota alerģiska reakcija pret olu. Ja zīdainis ir vai varētu būt alerģisks pret olu, pirms tās iekļaušanas uzturā noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Piena produktus kā papildu uzturu ēdienkartē var iekļaut tad, kad mazulis jau ēd gaļu un zivi – aptuveni 9 mēnešu vecumā. Bērna organismā labāk uzsūcas un vieglāk sagremojami skābpiena un fermentētie piena produkti, piemēram, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, skābais krējums. Biezpienu ieteicams nogaršot tad, kad jau ir pazīstams jogurts. Biezpiens satur daudz olbaltumvielu, tādēļ nevajadzētu to dot pārāk daudz – pietiek ar 20 – 50 gramiem dienā. Biezpiens lieliski iederas zīdaiņu ēdienos, piemēram, klimpās.

Govs piens neaizstāj mātes pienu vai mākslīgo piena maisījumu. Govs pienā ir pārāk daudz olbaltumvielu un tauku un pārāk maz dzelzs. Pārmērīgs olbaltumvielu daudzums zīdaiņa uzturā veicina aptaukošanos vēlāk, bērnam paaugoties. Bērniem, kuru uzturā govs piens iekļauts pārāk agri, var attīstīties anēmija, kuru izraisa dzelzs deficīts. Ja bērnam nav alerģijas pret govs piena olbaltumvielām, nelielu daudzumu piena var izmantot mājās gatavotajos ēdienos. Tomēr kā galvenais dzēriens govs piens nav piemērots bērniem līdz gada vecumam. Ja mazuļa svars pieaug pārāk lēni vai, gluži pretēji, pārāk ātri, ja kādu iemeslu dēļ mazulis neapēd vai nesaņem pietiekamu barības vielu daudzumu, bet lieto govs pienu, būtu saprātīgi nomainīt govs pienu uz speciālu piena maisījumu, kas satur mazāk olbaltumvielu un vairāk dzelzs un vitamīnu.