Kā varam palīdzēt
mazulim ar atgrūšanu?

Kā varam palīdzēt mazulim ar atgrūšanu?

Kas ir gastroezofageāIs atvilnis (reflukss), atgrūšana?

Kad mēs ēdam, ēdiens no mutes nonāk kuņģī caur barības vadu. Barības vads ir kā caurule, kas veidota no audu un muskuļu slāņiem, ar kuru palīdzību barības vads spēj paplašināties un sašaurināties, stumjot uzturu uz kuņģi (šīs viļņveidīgas kustības sauc par peristaltiku). Barības vada lejasdaļa, kas savienota ar kuņģi, ir gredzenveida muskulis, ko sauc par apakšējo barības vada sfinkteri. Uzturam sasniedzot apakšējo barības vada sfinkteri, tas atslābinās un ļauj ēdienam nonākt kuņģī, bet pēc tam sašaurinās, lai neļautu ēdienam un kuņģa skābei nonākt barības vadā.
Tomēr apakšējais barības vada sfinkteris pilnībā neslēdzas, ik pa laikam ļaujot šķidrumam no kuņģa ieskaloties barības vadā.

Tas ir novērojams visiem cilvēkiem, jo īpaši bērniem

Vairumā gadījumu šo procesu neredz un nejūt, jo tas notiek barības vada lejasdaļā. Kuņģa satura nonākšana barības vadā tiek dēvēta par gastroezofageālo atvilni jeb refluksu (GER).

Kad to novēro?

Pirmajos mazuļa dzīves mēnešos apēstais piens kopā ar atraugu vai vēlāk var izplūst no mutes. To dēvē par atgrūšanu, un tā notiek bērna anatomijas īpatnību dēļ (īss barības vads, mazs kuņģa apjoms). Atgrūšana sastopam zīdaiņiem neatkarīgi no tā, vai bērns ēd piena maisījumu no pudelītes vai tiek barots ar mātes pienu.

Visbiežāk atgrūšana vērojama jau no 1. dzīves mēneša līdz 4 un pat 6 mēnešu vecumam

Turklāt 50% bērnu novēro vismaz 1 atgrūšanas reizi dienā. Sākot no 6 mēnešu vecuma, atgrūšana būtiski mazinās. Bērnam augot, kuņģa un barības vada leņķis mainās, tāpēc dabiski mazinās refluksa biežums. Vairāk nekā 50% zīdaiņu atgrūšana izzūd 10 mēnešu vecumā, 80% gadījumu ap 18 mēnešu vecumu, 98% līdz - 2 gadu vecumam.

Kādi ir atgrūšanas veidi?

Bērniem, kuriem bieži novērota atgrūšana, bet ir laba apetīte, un kuri labi pieņemas svarā, kā arī, ja nenovēro citus simptomus, parasti to uzskata par „nekomplicētu” refluksu (tā izpausme atgrūšana).
Biežākas atraugas ēšanas laikā un samazināta aktivitāte pēc ēšanas var mazināt atgrūšanas biežumu un apjomu.

Gastroezofageālais atvilnis var kļūt patoloģisks, izraisot kairinājumu vai pat bojājumu barības vadā, to sauc par gastroezofageālā refluksa slimību. Tas rodas tikai nelielai daļai zīdaiņu. Par patoloģisku refluksu var liecināt atteikšanās no ēdiena, raudāšana vai muguras, kakla aktīva izliekšana (it kā būtu sāpju sajūtas), aizrīšanās atgrūšanas laikā, spēcīga vemšana vai vemšana ar strūklu, biežs klepus un nepieņemšanās svarā.

Visbiežāk “patoloģisko” atvilni novēro pacientiem ar neiroloģiskiem traucējumiem. „Patoloģiskais” GER rada pastāvīgu atgrūšanu pēc ēšanas, tādējādi bērnam var būt augšanas traucējumi, ēšanas traucējumi, nepatika pret ēdienu un tā nokļūšanu mutē, iekaisumi barības vadā, iespējama arī pneimonija, sēkšana, augšējo elpceļu iekaisums.

Pirmajos dzīves mēnešos atgrūšana (GER) var būt simptoms pārtikas alerģijai / nepanesībai

Šajā gadījumā Jums vislabāk varētu palīdzēt ģimenes ārsts, pediatrs vai speciālists - bērnu gastroenterologs, bērnu alergologs. Ir pierādīts, ka bērniem, kas baroti ar mātes pienu, retāk sastop smagas refluksa epizodes. Mātes piens ir vieglāk sagremojams, un bērna kuņģis iztukšojas divreiz ātrāk nekā ēdinot ar piena maisījumu. Tas ir ļoti svarīgi, jo kavēta kuņģa tukšošanās rada augstāku kuņģa satura atvilņa varbūtību. Mātes piens kairina barības vadu mazāk nekā mākslīgā piena maisījums.

Kā mēs varam palīdzēt mazulim un mazināt ēdiena atgrūšanu?

Nekomplicēta refluksa novēršanai, kura izpausme ir atgrūšana, nav nepieciešams lietot speciālos, iebiezinātos piena maisījumus.

  • Nedrīkst nomainīt zīdīšanu pret mākslīgo piena maisījumu bērnam, kuram ir atgrūšana un kurš saņem mātes pienu, jo mātes piens mazina refluksa/atgrūšanas risku zīdainim.

  • Jācenšas samazināt traucējošus faktorus un saglabāt mierīgu atmosfēru bērna barošanas laikā.

  • Bērna istabai ieteicams būt klusai, apgaismojumam mazāk spilgtam, var skanēt nomierinoša mūzika.

  • Mēģiniet bērnu barot, kad viņš ir miegains.

  • Modiniet, lai izmantotu iespēju pabarot biežāk, bet mazākās porcijās, nodrošinot vieglāk sagremojamu uzturu.

  • Starp ēdienreizēm būtu nepieciešams divu trīs stundu pārtraukums.

  • Nakts laikā bērnam ieteicams atrasties tuvāk vecākiem.

  • Veicināt bērna ādas saskarsmi ar mātes ādu, kā arī biežāk apmīļot mazuli.

  • Nodrošināt regulāras silta ūdens peldes.

  • Nodrošināt vertikālu pozīciju bērnam ēšanas laikā un pēc tās. Veicināt atraugas pēc katriem apēstiem 30 - 60 ml piena. Pēc ēšanas bērnam apmēram pusstundu būtu vēlams atrasties vertikāli vai pat var ļaut gulēt stāvus, atbalstoties uz vecāku krūtīm vai pleca, bet nesēdināt bērnu krēsliņā. 45 grādu slīpums būtu ideāls bērnam, turklāt uz viņa vēderu nedrīkst būt spiediens.

  • Vecākiem ir jāizvairās no pārmērīgas barošanas un jāļauj zīdainim pārtraukt ēšanu, tiklīdz viņš zaudē interesi.

  • Ja ir aizdomas, ka atgrūšana varētu būt saistīta ar pārtikas alerģiju/nepanesību, mēģiniet identificēt pārtikas produktus vai vitamīnus mātes vai bērna uzturā, kas varētu būt iemesls refluksam/atgrūšanai. Viens no biežākajiem iemesliem ir piena produkti mātes uzturā. Ja bērns nesaņem mātes pienu un ir aizdomas par reakciju no mākslīgā piena maisījuma, nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu, pediatru vai speciālistu (bērnu gastroenterologs, bērnu alergologs). Nav vēlams eksperimentēt ar dažādiem mākslīgajiem piena maisījumiem. Mātes uztura dienasgrāmatas ieviešana labāk un precīzāk varētu palīdzēt noteikt reakcijas iemeslu.

  • Noslaukts mātes piens vai iebiezināts mākslīgais piena maisījums var palīdzēt samazināt atgrūšanas biežumu. Pirms uztura maiņas bērniem, kuri jaunāki par 6 mēnešiem, obligāti jākonsultējas ar ģimenes ārstu, pediatru vai speciālistu. Saņemot mātes pienu vai mākslīgo piena maisījumu, knupītī jābūt lielākam caurumam, bet ne tik lielam, lai tas izraisītu strauju ēdiena izplūšanu, palielinot aizrīšanās risku.

  • Bērnam, kuram ir raksturīga atgrūšana, ir iespēja lietot uzturā jau gatavus antirefluksa mākslīgos piena maisījumus (maisījumi tiek apzīmēti ar burtiem AR). Pirms iebiezināta uztura lietošanas vecākiem jākonsultējas ar veselības aprūpes speciālistu, vai mazulim ir nepieciešams šāda veida maisījums.

Pirms uztura maiņas bērniem, kuri jaunāki par 6 mēnešiem, obligāti jākonsultējas ar ģimenes ārstu, pediatru vai citu veselības aprūpes speciālistu

Kādos gadījumos mazulim obligāti nepieciešama medicīniskā palīdzība?

Bērnam, kuram ir reflukss un kuram novēroti vēl citi simptomi, obligāti nepieciešama ārsta apskate.

Šie citi simptomi varētu būt:

  • vēdera izeja ar asins piejaukumu, smaga caureja, atkārtotas vemšanas vai vemšana ar asinīm;

  • atkārtotas pneimonijas;

  • kavēts svara pieaugums;

  • bērna raudāšana vairāk nekā divas stundas;

  • ilgstoša atteikšanās no ēdiena vai dzeršanas;

  • zīdainim, jaunākam par 3 mēnešiem, ir izteikta vemšana pēc katras ēdienreizes un šķietama izsalkuma sajūta;

  • uzvedības izmaiņas, arī miegainība vai palēnināta reakcija.

Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas BKUS gastroenteroloģi Dr. Intu Kaži.

SVARĪGA NORĀDE

Mātes piens ir labākais uzturs zīdaiņiem. Mākslīgais piena maisījums ir paredzēts zīdaiņu ēdināšanai tikai tad, kad zīdīšana nav iespējama vai ir nepietiekama. Tiek rekomendēts lietot mākslīgo piena maisījumu tikai saskaņā ar ārsta, bērnu medicīnas māsas, dietologa vai farmaceita ieteikumiem.

Māmiņu bezmaksas tālrunis:
+371 80200908
Vai rakstiet e-pastu uz info@aptaclub.lv