Kur un kāpēc rodas alerģijas?

Alerģiju attīstīšanās bērniem ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Svarīgākais no tiem ir šīs slimības ģenētiskais slogs. Svarīgi ir saprast, ka alerģiskās slimības atsevišķos gadījumos var izraisīt dažādus,mainīgus un bieži neizprotamus simptomus. Zemāk esam sagrupējuši un detalizētāk apskatījuši faktorus, kas, pēc šī brīža zināšanām par alerģijām, tiek atzīti par alerģiju attīstības riska paaugstinātājiem.


1. Faktori, kas saistīti ar cilvēku ietekmi uz apkārtējo vidi.

Uzturs un dzīvesveids nosaka zarnu mikrobiotas apjomu un kvalitāti un tādējādi var samazināt vai palielināt saslimstību ar alerģiskām slimībām. Nevēlams dzīvesveida elements ir, piemēram, Rietumu civilizācijai raksturīgā biežā uzturēšanās slēgtās telpās. Gaiss šādās telpās satur mikroorganismus, kas var saasināt alerģiju, piemēram, putekļu ērcīšu vai pelējuma esamība. Tāpat agra organisma pakļaušana (grūtniecības vai bērnības laikā) pasīvajai smēķēšanai palielina alerģiju risku jutīgiem zīdaiņiem.

Ir pierādīts, ka vides piesārņojums un urbanizācija, proti, automašīnu izplūdes gāzu daļiņu ieelpošana, ir saistīta ar palielinātu astmas, alerģiska rinīta vai elpceļu alerģijas slimnieku skaitu.
Klimata izmaiņas arī ir viens no faktoriem, kas nosaka alerģiju biežumu. Piemēram, globālā sasilšana ir saistīta ar paaugstinātu oglekļa dioksīda līmeni, kas paildzina augu augšanas sezonu un tādējādi arī ziedēšanas periodu, kas, savukārt, pasliktina alerģijas slimnieku stāvokli, jo šajā laikā putekšņu daudzums gaisā stipri palielinās.

 

2. Apkārtējās vides faktori

Faktori, kas saistīti ar mājvietu, apmešanās vietu un apkārtējās vides īpatnībām. Pelējums ir izplatīts alerģisku slimību izraisītājs. Tā pilnīga iznīcināšana nav iespējama, bet iekštelpu apstākļu izmaiņas ir viena no efektīvākajām profilakses metodēm. Svarīga ir bieža telpu vēdināšana, nemainīga mitruma līmeņa uzturēšana ēkā un iespējamo pelējuma sēnīšu noņemšana no sienām.

Mājas putekļu ērcītes, mati, dzīvnieku parazīti – tie ir mājās visbiežāk sastopamie patogēni. No tiem nav iespējams atbrīvoties pilnībā, bet Jūs varat samazināt to skaitu, bieži tīrot māju ar putekļsūcēju un uzturot tīras tā saucamās putekļu uzkrāšanās vietas – piemēram, paklājus, aizkarus, polsterētas mēbeles. Regulāras dzīvnieku veselības pārbaudes arī ir ļoti svarīgas. No otras puses, ir svarīgi atcerēties, ka nevajadzētu dzīvot pārlieku sterilos apstākļos.

Automašīnu izplūdes gāzes ir nozīmīgs faktors elpceļu alerģiju attīstībā: bērniem, kas dzīvo tuvu ceļam vai lielceļam, alerģijas var atklāties biežāk nekā tiem, kas dzīvo zaļās teritorijās. Bērni, kuri uzaug pilsētās, ar alerģijām mēdz slimot biežāk nekā tie, kas dzīvo laukos.

 

3. Individuālie faktori

Individuālie alerģisko slimību noteicošie faktori, kas raksturīgi cilvēkam. Gēni būtiski ietekmē alerģiju attīstības risku, tādēļ tendence uz alerģijām var būt ģenētiski mantota. Risks, ka bērnam, kura abiem vecākiem ir viena veida alerģija, var pieaugt līdz aptuveni 50–80 %. Mikrobiota ir svarīgs faktors, kas ietekmē ķermeņa jutīgumu, kā arī var radīt dažādas orgānu sistēmu disfunkcijas, piemēram, alerģijas. Labas kvalitātes mikrobiotas sastāvs ar pietiekami lielu mikroorganismu skaitu samazina zarnu gļotu caurlaidību un stiprina imūnsistēmas barjeru, kas ievērojami samazina alerģiju rašanās risku.

Zarnu trakta stabilitātes un brieduma trūkuma dēļ, pārtikas alerģijas visbiežāk sastopamas jaunākiem bērniem (līdz 3 gadu vecumam). Daudzu imunitātes mehānismu brieduma trūkums ir svarīgs faktors, kas paaugstina iespējamību, ka pārtikas alergēni var pastiprināti uzsūkties bērna organismā.

Māmiņu bezmaksas tālrunis:
+371 80200908
E-pasts saziņai: info@aptaclub.lv