Antibiotiku terapijas ietekme uz kuņģa- zarnu trakta mikrobiotu

Autore: Dr. Kristina Amosova, BKUS pediatre- bērnu alergoloģe

Parasti antibiotikas lieto, lai iznīcinātu slimības izraisošās baktērijas. Tomēr tās iznīcina ne tikai tos mikroorganismus, kas ir infekcijas avots, bet ietekmē arī zarnu labvēlīgo mikrobiotu un veicina organismā patogēno baktēriju kolonizāciju.

Pētījumi liecina, ka antibiotiku terapijai agrīnā vecumā ir saikne ar mikrobiotu saistītiem traucējumiem.

 

Kā veidojas alerģija?

Aizvien vairāk pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no imūnsistēmas slimībām, kas ir saistītas ne tikai ar ģenētiskajiem faktoriem, bet arī ar civilizācijas attīstību un dzīvesveida izmaiņām. Tāpēc procentuāli lielākais alerģiju skaits ir attīstītajās un jaunattīstītajās valstīs. Higiēnas kvalitātes uzlabošana, ģimenes, kurās ir mazāk bērnu, stress, pārtikas piedevu lietošana pārtikā vai retāka laika pavadīšana pie dabas ir tikai daži no faktoriem, kas negatīvi ietekmē cilvēka imunitāti. Pētījumi liecina, ka alerģiju attīstībā svarīga loma ir arī ar mikrobiotu saistītiem traucējumiem.

 

Neaizstājamā mikrobiota

Cilvēka gremošanas traktā — mikrobiotā, mīt milzīgs skaits baktēriju. Šī organizētā mikroorganismu kopa veic vairākas svarīgas funkcijas, un viena no tām ir imūnsistēmas regulēšana, kas, piemēram, aizsargā organismu pret potenciālo patogēno mikroorganismu vairošanos. Cilvēka mikrobiota ir jutīga pret daudzām izmaiņām, ko izraisa gan ārējie, gan arī organisma iekšējie faktori. Nozīmīgākie faktori ir saistīti ar zarnu trakta harmoniskās darbības traucējumiem, un viens no šiem cēloņiem ir antibiotiku lietošana4.

 

Antibiotiku terapija un alerģiju attīstība

Ir pierādīts, ka antibiotiku terapijai ir ļoti nelabvēlīga ietekme uz kuņģa-zarnu trakta mikrobiotu. Antibiotiku dēļ izmainās galveno veidu baktēriju īpatsvars, kas atrodas cilvēka zarnās, kā arī to sastāvs un samazinās sugu daudzveidība5. Tas, savukārt, palielina pārtikas alerģiju, kā arī atopiskā dermatīta, rinīta un astmas attīstības risku6. Antibiotiku terapija var radīt bērna imūnsistēmas nobriešanas traucējumus, tomēr reizēm tā ir nepieciešama, un šādā gadījumā tā ir jāveic stingrā ģimenes ārsta vai pediatra uzraudzībā.

 

Atsauces:

[1] Cukrowska B. Can modulation of the intestinal microbiome be important in the prevention of allergic diseases? The role of bifidobacteria, with particular emphasis on Bifidobacterium breve. Stand Med Pediat 2019. 16: 69-77.
[2] Cukrowska B. Can modulation of the intestinal microbiome be important in the prevention of allergic diseases? The role of bifidobacteria, with particular emphasis on Bifidobacterium breve. Stand Med Pediat 2019. 16: 69-77.
[3] Rakowska M. et al. Impact of microbiota on human health. Pediatr Med Rodz 2016, 12: 404-412.
[4] Rakowska M. et al. Impact of microbiota on human health. Pediatr Med Rodz 2016, 12: 404-412.
[5] Rakowska M. et al. Impact of microbiota on human health. Pediatr Med Rodz 2016, 12: 404-412.
[6] Cukrowska B. Can modulation of the intestinal microbiome be important in the prevention of allergic diseases? The role of bifidobacteria, with particular emphasis on Bifidobacterium breve. Stand Med Pediat 2019. 16: 69-77.

Māmiņu bezmaksas tālrunis:
+371 80200908
E-pasts saziņai: info@aptaclub.lv