Antibiotiku terapijas ietekme uz alerģiju attīstību bērniem

Parasti antibiotikas lieto, lai iznīcinātu slimības izraisošās baktērijas. Tomēr tās iznīcina ne tikai tos mikroorganismus, kas ir infekcijas avots, bet ietekmē arī zarnu labvēlīgo mikrobiotu un veicina organismā patogēno baktēriju kolonizāciju. Pētījumi apliecina, ka antibiotiku terapijai agrīnā vecumā ir saikne ar paaugstinātu alerģisko slimību attīstības risku bērnam.

 

Kā veidojas alerģija?

Aizvien vairāk pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no imūnsistēmas mediētām slimībām, kas ir saistītas ne tikai ar ģenētiskajiem faktoriem, bet arī ar civilizācijas attīstību un dzīvesveida izmaiņām. Tāpēc procentuāli lielākais alerģiju attīstības skaits ir rūpnieciski attīstītajās un jaunattīstītajās valstīs. Higiēnas kvalitātes uzlabošana, ģimenes, kurās ir mazāk bērnu, stress, pārstrādātu produktu lietošana pārtikā vai retāka laika pavadīšana pie dabas ir tikai daži no faktoriem, kas negatīvi ietekmē cilvēka imunitāti. Pētījumi liecina, ka alerģiju attīstībā svarīga loma ir arī ar mikrobiotu saistītiem traucējumiem.

 

Neaizstājamā mikrobiota

Cilvēka gremošanas traktā — mikrobiotā, mīt milzīgs skaits baktēriju. Šī organizētā mikroorganismu kopa veic vairākas svarīgas funkcijas, un viena no tām ir imūnsistēmas stimulēšana, kas, piemēram, aizsargā organismu pret potenciālo patogēno mikroorganismu vairošanos. Cilvēka mikrobiota ir jutīga pret daudzām izmaiņām, ko izraisa gan ārējie, gan arī organisma iekšējie faktori. Vardarbīgākie faktori ir saistīti ar zarnu trakta harmoniskās darbības traucējumiem, un viens no šiem cēloņiem ir antibiotiku terapija4.

 

Antibiotiku terapija un alerģiju attīstība

Ir pierādīts, ka antibiotiku terapijai ir ļoti nelabvēlīga ietekme uz kuņģa-zarnu trakta mikrobiotu. Antibiotiku dēļ izmainās galveno veidu baktēriju īpatsvars, kas mitinās cilvēka zarnās, kā arī to sastāvs un samazinās sugu daudzveidība5. Tas, savukārt, palielina pārtikas alerģiju, kā arī atopiskā dermatīta, rinīta un astmas attīstības risku6. Antibiotiku terapija var radīt bērna imūnsistēmas nobriešanas traucējumus, tomēr reizēm tā ir nepieciešama, un šādā gadījumā tā ir jāveic stingrā pediatra uzraudzībā.

 

Atsauces:

[1] Cukrowska B. Can modulation of the intestinal microbiome be important in the prevention of allergic diseases? The role of bifidobacteria, with particular emphasis on Bifidobacterium breve. Stand Med Pediat 2019. 16: 69-77.
[2] Cukrowska B. Can modulation of the intestinal microbiome be important in the prevention of allergic diseases? The role of bifidobacteria, with particular emphasis on Bifidobacterium breve. Stand Med Pediat 2019. 16: 69-77.
[3] Rakowska M. et al. Impact of microbiota on human health. Pediatr Med Rodz 2016, 12: 404-412.
[4] Rakowska M. et al. Impact of microbiota on human health. Pediatr Med Rodz 2016, 12: 404-412.
[5] Rakowska M. et al. Impact of microbiota on human health. Pediatr Med Rodz 2016, 12: 404-412.
[6] Cukrowska B. Can modulation of the intestinal microbiome be important in the prevention of allergic diseases? The role of bifidobacteria, with particular emphasis on Bifidobacterium breve. Stand Med Pediat 2019. 16: 69-77.

Māmiņu bezmaksas tālrunis:
+371 80200908
E-pasts saziņai: info@aptaclub.lv